Vīkendā nomināmies līdz Salacgrīvai. Nu labi, ne gluži līdz Salacgrīvai, bet biki pirms Svētciema. Ar visu to, tik un tā - vakarā 110 km salasījās. Žēl, ka mellenes grozā tik ātri nelasās. Labi pielikām punci, aliņu padzērām. Svētdienā pie jūras izgulējos un, saulīti noķēruši, kūlām pedāļus mājupceļā. Atpakaļ tas pats sotaks savācās. Toties, kāds prieks bija mīties! Riepās jau pirms tam sapūtu četras atmosfēras, lai daudz maz varētu ar pumpeni pa asfaltu parullēt un tā nu drilējām mūsu ciskudriļļus rīgas virzienā ar vidējo ātrumu ap 25. Ik pa laikam piestājām kājas izlocīt, zirgu piesiet, šerbertu apēst un uz pāris rupjajām pastētmaizītēm Saulkrastos. Saulkrasti jāatzīmē arī ar kādu citu izskatīgu atgadījumu. Atgādinājumu, es pat gribētu sacīt. Atgādinājumu skopajām māmuļām nepirkt bērneļiem riteņus maksimanālajā veikalā pa sēešnt naudiņām. Brauc mums pa priekšu viens tāds censonis, ejam uz apdzīšanu. Esmu jau iebraucis ceļa braucamajā daļā (labi, ka no muguras auto nebrauca), kad pēkšņi jaunēklis labus 10m man priekšā ņem un izpilda frontālo salto ar visu vellapēdu. Es pa bremžiem, zaķis vispār pārbijies līdz ceļa vidum aizbrauc izvairoties no apjukušā jaunieša un lūžņu čupiņas, kas palikusi pāri no viņa Y-style rāmja, kuram dakša nolūzusi un vairs tikai trosītēs karājas. Lūk, jums atgādinājums! Bet izbrīns bij mums. Nē, ne jau par kūleņpuiku. Par auto rinudu. Par rindu, kas uz Saulkrastu apvedceļa jau veidojās un vilkās līdz pašam Carnikavas pagriezienam. Tā tev nav nekāda sastrēgusī Jugla pirmdienas rītā, nē, pat korķis Berģos ir bērna šļupsti salīdzinājumā ar korķi jau 30km pirms rīgas! Kā tāda sastrēgusi brīvībene Teikā, spēj tikai tos autiņus apdzīt. Un dzinām arī. Ar mtb netipiskiem 35km/h vēl tāāādu gabalu nebiju nominis. No pašiem Saulkrastiem līdz Juglai, maksimālo 52 uzstādot uz Berģu kalniņa. Minām kopā ar zaķi smaidīdami, kamēr aftovaģiķeļi gānījās pie stūres sēžot. Daži gan rīkojās daudz relaksētāk - ja satiksme uz ceļa nekustās, tad jābrauc peldēt. Un peldējās turpat ceļmalas Pulksteņezerā. Balezerā no braucoša T1 busiņa, ar kuru bijām pa ceļam vairākas reizes izmainījušies, izkārās nedaudz iereibis ballīšcilvēks un pasniedza zaķim puķi, par labu mīšanos. Bija jau arī pelnījusi.
Vakarā nobraucām pie Gerdas&Artura, palīdzēju biki skapi sačinīt, aliņu izdzert un gardās vakariņas notiesāt. Sarunas biki ievilkās un gultā ievilkos tikai piecos pirmdienas rītā. Bet nesūdīgs veikums vīkendam - 217km uz mtb. Prieks, pa dāma turējās un neprotestēja.
Pirmdiena gan tāda gausa izvērsās - uz velo kājas īsti nekustējās, miegs nāca, ka acīs cērtas. Lieki teikt, ka ievizināšana pa Mežaparka taciņām arī izpalika. Toties bija ellīggaršīgs sīpolklopsis. Un vakarā Andrejostas moliņā pēdējie aliņi ar Gatiņu un Danu. Pavadījām prom, lai brauc mazos nēģerēnus par labiem cilvēkiem taisīt. Smieklu pilns vakars upes krastā. Bet bija aizdomas, ka Stīvens arī kaut kur tuvumā visu vēro un nesmaida.
Bet otdienas rītā ar Zg uzčinījām prombraucējiem pārsteigumu - piemaucāmies kājās pussešos un pa taisno uz lidostu jamos pavadīt. Aizbraucām, biki nofeilojām, un braucām atpakaļ. Feini tā tomēr pabraukāties pa rīta agrumā mostošos pilsētu. Vērot pilsētu, kad esi skaidrā, nevis kā parasti - puspālī velcies no ļembasta mājās. Normāli novizināti 20km. Un ko ierauga manas acis, kad atgriezies vietiņā ieslēdzu televizoru pusseptiņos no rīta?! Jopcikmaize - Arnis Blodons jau ir piecēlies un iekāpis uzvalkā! Aizdomas par Stīvena klātbūtni neatkāpās.
Ai, nu tā kaut kā ievizinājām... apnika rakstīt. Pastāv šaubas, ka kādam arī apniks lasīt, jo nav ne vārda par lieliem alkohola daudzumiem, maukām un Kalvīti? Tfu, ko es te muldu, Kalvītis tač nav mauka! Viņš tak rokenrols! Nē, tas bija Ivars. Vai varbūt es?

"Aiv never bīn lonlī. Koz mī'z sou kūl..."

Kāda melodija jums ir uzlikta kā modinātāja signāls telefonā? Kaut kāds standarta tonis no tel. piedāvājuma, vai kāds stilīgs mp3 tonis, ko esat pasūtījuši no kāda periodikas izdevuma pēdējā vāka?

Upd. Ups (paskat, divi trīsburtu vārdi viens aiz otra!), aizmirsu arī piektdienas minienu uz rīgu pieminēt un par baletu Jūrmalā pastāstīt. Bet tas bija tik sen, ka tam var pievienot arī fikso 'tas nav arī taisnība' un tēma būs nost no dienaskārtības.

Gribēju jau uzrakstīt par nesen noskatīto filmu 'Sargi' jeb 'Watchmen'. Par to, cik ļoti patika eleganti savirknētais sižets. Par to, cik ārkārtīgi paņēma vizuālie efekti un katrs kads kā bilde. Nav jau brīnums, ja režisors ir Zaks Snaiders, kuš spridzināja jau Spartā. Gribēju arī rakstīt par feino skaņu celiņu, kurš nepārspējami piemeklēts filmas ainiņām. Arī par mr.Manhattan vienmērīgi nosvērto balsi filmā. Bet līdz tam es vēl nebiju redzējis nedaudz pavecāko "Lucky number Slevin". Sākumā mūvis šķita kā elegants kriminālais komēdijs Gaja Ričijia gaumē a la "Lock, stock etc.". Bet skrūv jū, naivais skatītāj! Tik izdevies maindfaks un vēl vairāk garnētu sižeta pasniegšanas manieri ij ne sagaidīt nevarēja. Labie izrādās ļaunie, ļaunie izrādās vēl ļaunāki un visam pa vidu arī The Boss.

I'm sorry, who are you?
I'm The Boss.
I thought he was The Boss.
Why? Do we look alike? So you were gonna tell me something?
I don't know, you brought me here.
Yes. But back when you thought I was him.
I didn't think you were him, I thought he was you. And I was trying to tell him - you that you picked up the wrong guy.
The wrong guy for what?
Whatever it is you wanna see me about.
Do you know what I wanna see you about?
No.
Then how do you know I got the wrong guy?
Cause I'm not...
Maybe I want to give you $96,000. In that case do I still have the wrong guy?
Do you wanna give me $96,000?
No, do you wanna give me $96,000?
No, should I?
I don't know, should you?
I don't know, should I?
Okay, I'm under the impression that you're under the impression that I owe you $96,000...?
No, you owe Slim Hopkins $96,000. You owe Slim, Slim owes me. You owe me.

...

Slevin:This isn't the first time this has happened, you know.
Lindsey: You mean this isn't the first time a crime lord asked you to kill the gay son of a rival gangster to pay off a debt that belongs to a friend whose place you're staying in as a result of losing your job, your apartment, and finding your girlfriend in bed with another guy?

Nu, longstorīšōrt, iesaku. Pavisam silti iesaku!

Savā šāvakara, nu jau par neregularitāti kļuvušajā, trīspadsmitniekā sajutu tādu motivācijas trūkumu, ka pat izteikt nevar. Nevarētu sacīt, ka tas bija spēku zudums, atšķirībā no vakardienas, kad tas lietus, spiedīgais laiks un, iespējams, 3. medicīniskais laika tips gāza no kājām. Bija vienkārši tāds 'nu, kāda mārrutka pēc? šodien galīgi negribas!'. Bija pat doma stāties un slāt mājās. Bet tad atcerējos to skābo sajūtu sevī, kad par spīti finišēšanas priekam pēc pagājušā gada ACG maratona Siguldā, vēroju pilnās distances turpinātājus. Un sapratu - ir jāmauc! Protams, primārie ir īstermiņa mērķi, uz kuriem arī jābūt formā - Trek 24h sacenes Pieogrē. Bet Siguldas pasākumam esmu noskaņojies par 90%. Pārējie 10% no jums atkarīgi, čabuļi!

Dažkārt rodas pārliecība, ka man patīk ēst nevis biešu zupu ar krējumu, bet gan krējumu ar zupu. Nu garšo man!