Mani pašmāju hokejpārraidēs/attieksmē tracina divas lietas.
Pirmā - tas, ka komentētāji runājot par Latvijas izlasi lieto personas vietniekvārdu 'mēs' piederības vietniekvārda 'mūsējie' vietā. Bļeg, Puče, tu no hokejripas esi tikpat tālu, cik Kalvītis no baleta. Tas būtu tas pats, ja kalvītis par balerīnām runātu 'es' formā! Velnspārstender - mūsējie iesita vārtus, nevis mēs iesitām vārtus. Mēs tikai maucām alu un lopā bļāvām, tas ir tas, ko darījām. Bļin, pēdējā periodā sirds ārdījās kā traka, vēnas pulsēja, vaigs piesārta un rokas trīcēja. Hokejs ir traumatisks maniem īkšķiem, čut ņe izlauzu.
Otrā - mazā latvieša priecāšanās par zaudējumu. Jā, bija skaista spēle, guvu labas emocijas. Bet tas tik un tā nemaina faktu, ka mūsējie zaudēja. Pēc nepriecājas par zaudējumu, bet analizē to un cenšas sevi uzlabot. Nesaku, ka mūsējiem bija jāuzvar kanādieši. Bet smieklīga bij tā TV3 ziņu aptauja - kā vērtējat mūsu hokejistu sniegumu PCH? *Izcili, *Kā vienmēr, *Varēja labāk. Jopcik-popcik, protams, ka varēja labāk. Vienmēr var labāk!
Bet mūsējie malači, labi sitās. Nākamgad būs vēl labāk.

Un šāvakara florbolmačā turnīra līderiem zaudējām ar 8:3. Vismaz nebija kā pagājušonedēļ ar sapieriem, kuri zaudēja ar 20:3. Būtu šitā jau no paša saakuma situšies, mierigi tiktu top4. Mani aizmainījām uz 2. maiņu, esmu centrā, līdz ar to - pirmie gūtie vārti.
Bet rīt atslodze un ēšana, jākrāj spēki.