Neesmu skrējis jau vairāk nekā nedēļu. Puspunķains un kāsējošs tas mans ķermenis. Pirmdien pat florbolu izlaidu. Bet prasās pēc slodzes. Gribas skriet. Šovakar vismaz varēs ar cirvi pie malkas padarboties. Bet jāskrien tik un tā. Nordea nāk arvien tuvāk, jāsāk ņemt ūbergarie gabali treniņos. Lai gan - pēdējo garo kad skrēju, palika garlaicīgi. Tomēr ir viena motivācija skriet garos gabalus. Sākotnēji jau vispār skrēju īstā oldsčool ekipējumā, lētajās kedās no Cenu Paradīzes pa Ls 2,70. Atļāvos piespiesties iet līdz laikam un tehnoloģiskajam progresam un ekipējumā nu ir labi apavi, kurus arī, nepelnīti, deldēju pa asfaltu. Paarējais viss mugurā velkamais ir tas, kas humpalā ronams. Aber gribas tak noskriet tik ilgi vai tādu gabalu, kad iestātos tas stāvoklis, par kuru brīdina metodiķi un sporta apģērbu industrijas mārketinga čali. Kad man beidzot mana kokvilnas maika skriešanas laikā noberzīs pupu galus?