Pēc pagājušās pirmdienas treniņa uz sava nolietotā ķermeņa saskaitīju 2 zilumus un vienu skrāpējumu. Pēc šodienas ir viegli klibs, pāršķelts pirksts, un pilnīgi noteikti būs 4 lieli, apaļi zilumi (piezīme vēlākam: nemesties Imanta mestajai bumbiņai ceļā!). Ja sanāk optimāls cilvēku skaits, tad 4:4 spēlēt ir baigi labais. Joprojām gaidu, kad zils iekrāsosies tas pirms divām nedēļām sasistais un joprojām sāpošais elkonis.
Un, sākoties Rīgas Dinamo spēlei, klusībā pie sevis giezu zobus par to, ka man nav pie rokas sūdaina mieta. Mieta, ar ko noslānīt to Astronautisko Māru! Bļe, nedodiet viņai vairāk amerikāņu filmas skatīties! Tā nedrīkst dziedāt Latvijas himnu! Nepietiek ar to, ka viņa otrajam pantiņam vārdus sajauca. El fucko crisis! Nedrīkst tā dziedāt Latvijas himnu, ka es jums saku! Tā jādzied ar spēku sirdī un lepnumu balsī, nevis kunkstot un īdot it kā pakaļā būtu slotaskāts iebāzts un lauztu kā uz 3. pēcjāņu dienu. Toties labi, ka mūsējie uzvarēja!
Bet tagad mans draugs Head Ignition ir nolikts uz 2 krēsliem, pie rokas ir dēļu vasks un rūpnieciskais fēns. Rīt pa dienu uz Milzkalni! Hūz vitmī?