jau no paša rīta biju viegli izbesīta, pārstrādājusies un kārtējo reizi ienīdu franciju. kamõn, tikai franči spēj pusotras stundas laikā piemuldēt 53 lappuses [plus noteikts laiks tiek patērēts domājot, vai vārdu savienojums "pežas laizīšana" un daudzi, daudzi, daudzi citi atbilst jaunajiem cenzūras standartiem vai tomēr nē]!
tāpēc izdomāju, ka nauda ir ne tikai jāpelna, bet arī jātērē, jo tā saka kapitālisti, un devos šopingā.

šopingā es redzēju skumīgos pēcvalentīndienas pušķus [viena roze, nokaltis zars un pļeckainas sirsniņas; vecā cena - 2.57ls, jaunā cena - 0.58ls]. gandrīz nopirku vakarā prezentēt m., bet tad attapos, ka noteikti ierakstīšu par to cibā un nekāds pārsteigums nesanāks. tāpēc nopirku viņam [un sev] gotisko zobupastu. gotiskā zobupasta saucas "drūmmežs", sastāv no mums tik ļoti mīļajiem kadiķiem, ir melnā krāsā un uz iepakojuma stāv rakstīts "рекомендована для сильных духом". ko lai vēl tādu nopērk, tā arī neizdomāju. nesanāks no manis nekāds kapitālisms.