vispār es šodien esmu ļoti īgna ļoti stulba iemesla dēļ. bet par to nē. par ko citu.

domājams, ka visvairāk m. manī riebjas tas, ka nespēju atcerēties savu telefona numuru [bet es taču pati sev nezvanu!], tāpēc visiem un vienmēr [iepazīstoties ar kādu vai pierakstoties pie friziera] saucu viņējo.
[būtu labāk priecājies - teorētiski tas pamatīgi apgrūtina mīļāko ieviešanas procesu]

savukārt man viņā - tas, ka man neļauj klausīties grupu "depo". lai gan ja kāds blakusistabā skaļā balsī lasītu manu jaunībsdienu dzeju, es arī drošvien ģībtu.