labākais, ko man ir nesusi pieaugšana [nu, neskaitot acīmredzamos neatskaitīšanās bonusus] ir spēja pieņemt, ka patīku cilvēkiem, neturot viņus aizdomās par sazin kādiem slēptiem nolūkiem. pasaule taču ir tik daudzveidīga. dažiem patīk bē bē brokastis, dažiem, nezinu, piekopt fetiš-bondaž drūmos mūra pagrabos vai iepirkties. citiem savukārt patīku es. es neizceļos ne ar kādām acīmredzamām kroplībām un dažkārt esmu smieklīga. man cilvēki ir iepatikušies daudz gaistošāku un epizodiskāku iemeslu dēļ.