bet, ja distancējas no vēlmes tēlot tupas filmas whiteout cietošo varoni, apkārtnotiekošajam ir savi plusi.

man patīk tas, ka no cilvēkiem, no manis tai skaitā, pāri paliek tikai acis un retos gadījumos - deguns. visi uzreiz kļūst interesantāki un ieinterēsētāki, brīva vieta jūsu fantāzijai un tādā garā. ja nebūtu laimīgi neprecēta, koķetētu vienā laidā.

uz šādas te parandžu nots sāku lasīt grāmatu par brīnumaino irānu. shobriid_lasu arī ekvadoras konstitūciju. tikusi līdz "cilvēks bez dokumentiem mūsu valsts teritorijā nedrīkst tikt uzskatīts par nelegāli, jo cilvēks nevar būt nelegāls", apraudājos un gribēju viņiem aizsūtīt daudzas-daudzas bučaz, bet paši ziniet, kā ir ar tiem pasta pārvadājumiem.

vēl salam piemīt brīnišķa pešremontējoša iedarbība, jo kaut kad pagājšnedēļ, izrādās, plīsusi truba, bet neviens neko īsti nepamanīja, jo ūdens visiem turpināja tecēt kā vajag, varbūt mazmazliet vājāk, jo sala kārtiņa nelaida to postā un izšķērdībā [sooo vecmīlgrāviski], bet tagad nelieši sazin kāpēc atbrauca to remontēt un visu atslēdza, bet es prātoju, vai, turpinot kurināt bezūdens apstākļos, es neuzlaidīšu gaisā sevi un kaimiņus ar visu savu dzīvokļapmēra apkures katlu. kāpēc es skolā tik slikti fiziku mācījos?