nu vispār es piekrītu visiem tiem emigrantu plusiem, ko Tu mini, bet man tomēr tā emigrantu padarīšana bišķi šķebina tādā ziņā, ka nu šī tomēr ir mūsu valsts, mēs viņu tādu esam pataisījuši, mēs esam ievēlējuši tādu valdību kāda tā ir (ja kāds teiks, ka uz vēlēšanām neiet - tad viņš ar savu neiesaistīšanos ir pieļāvis to, ka tiek ievēlēta tāda valdība), mēs (ja ne kāds konkrēti, tad viņa ģimenes locekļi, radi un draugi) esam sagrābušies kredītus utt. utjpr. pie visa esam vainīgi mēs paši, tāpēc manliekas bezatbildīgi aiztrallināties prom un kaukā iekārpīties siltā vietiņā, darīt darbu, kas riebjas, bet par ko (salīdzinoši) daudz maksā un tad no tā attāluma gānīt Latviju un ņirgāties par tiem muļķiem, kas te paliek. man liekas, ka tā nav pareizi un labi. man liekas, ka labi un pareizi ir kustināt savu galvu un rokas un pakaļu, izdomāt kauko, ar ko var konkurēt starptautiskajā tirgū, taisīt augšā uzņēmumus, radīt darbavietas citiem. es zinu, tas skan pārāk ideālistiski, visi tā nevar un negrib (baidās vai slinkums). es saprotu to izmisumu, kad nav ko ēst un kad jāuztur bērni, kad nav citas izejas, kā braukt prom un mēģināt visu sākt no jauna. bet man liekas nenormāli stulba tā apvainošanās uz valsti un visu kas te notiek. pirms apvainoties, vajadzētu pajautāt sev - ko un kādā veidā es, tieši es, esmu darījis, lai nepieļautu to, kas notiek, lai būtu savādāk un labāk. visticamāk tā īsti neko, ja neskaita bērnu dzemdēšanu un importa lietu pirkšanu uz kredīta, tērējot vairāk nekā tiek nopelnīts.
mēs taču neesam vieni paši, valsts nav viens cilvēks, viens cilvēks nevar tā vienkārši viens pats izdzīvot, tādas domas ir milzīgi, egoistiski maldi
tas viss pa lielam izskatās kā urlas mežā - ieperinās vienā smukā pļaviņā un jautri pavada laiku, pamatīgi visu piedrazojot un papostot. kad pļaviņa vairs nav smuka, sūdi lien degunā un nedod dies, kāds mežsargs izlien no biežņas un sāk moralizēt, urlu bars ir prom uz citu pļaviņu, kur turpina darīt to pašu un vēl gāna to stulbo mežsargu, kas tik muļķīgi un bezjēdzīgi izrunājies.
es zinu, ko saku. arī man daudzi radi un draugi ir prom. mans brālis ir prom jau kopš 1996. gada, viņa draudzene ir prom un viņu dēls aug Londonā.

atvainojos, ka tik gari un drošvien nesakarīgi :)