pusmūža vīru, kurš sēdēja pieturā pretējā ielas pusē, es īpaši neievēroju, jo izskatījās nekaitīgs un sakopts. а зря.

"nāc šu, nāc pie manis, gaspaža, uzcienāšu ar siļķīti un kar'pelīšiem, gaspaža!" [un patiešām, vīra rokās nez no kurienes bija materializējies šķīvis, un pat ne plastmasas, ar acīmredzamu pārtiku tajā]. "nāc šu, gaspaža, nu nāc taču, dakšu ar iedošu, nebūs ar rokām jāēd!" [tagad jau skatījos acis izpletusi, bet vienalga īsti nesapratu, kādā veidā un brīdī viņam rokā parādījās dakša]. kad ēdiens sāka šķērsot ielu manā virzienā, tomēr padevos bēgšanas kārei.

mājās vedošs mikriņš savukārt muka no kontroles. ar vispārēju pasažieru piekrišanu un sajūsmu bija gan dragreiss, gan slēpšanās. turklāt tuvojas pirmais festivāls šoruden, ko ir vēlme apmeklēt [jo maksāt naudu par kino man šķiet perversi, turklāt visas odrijas ir redzētas, bet balto nakšu mākslai esmu par prastu], toties iespēja ar vienu un to pašu biļeti apmeklēt gan elektru, gan esīti, gan ļeņingradu šķiet garda. man atkal patīk dzīvot rīgā.