šodien es nomiru divas reizes.
pirmo: kāpjot mikriņā un ieraugot pašprintējumu uz a4 lapas - ūsaini-nelaimīgi resns vīrs noknipsēts uz duļķaina dīķa fona ar glābšanas riņķi ap alusvēderu. sauklis: vakars uz ezera? latvieti, nepadodies! tb/lnnk.
otro un kolektīvi: frizētavā, kad tajā braši iesoļoja kolorīta izskata/aromāta un nenoteikta vecuma vīrietis ar ļoti spalgu balsi, kurš, atbildot uz administratores jautājumu: kādu vārdu pierakstīt? atrūca: džeksons. miru kopā ar frizieri, kura miršanas laikā turpināja mani apcirpt. rezultāts, baidos, ir.