[domājot par savu lasītāju ieinteresēšanu un sevis motivēšanu, priekšroka tomēr ir otrajam, tāpēc piedodiet, jā, bet ik pa brīdi šeit parādīsies teikumi aļa "cik kruta es šorīt skrēju"]. dienas atklājums ir tāds, ka skriet pa atlantijas ielas līdzeno virsmu ir krietni vien vieglāk, nekā mežā lekt pāri vilkaču priežu saknēm un kupenām. un jā, man nebija nekādas iespējas veikt šādu atklājumu līdz šim - skolas laikā es no sporta biju vai nu atbrīvota, vai arī bastoju, vai aizmirsu treniņtērpu. vienā no nedaudzām reizēm, kad mani tomēr izdabūja uz stadiona, es pāris minūtes patirinājos skata pēc un tad graciozi un mākslinieciski noģību, iepriekš izraugoties mīkstāku zālienu.

bet tajā laikā es vispār nebiju īpaši gudra. piedalījos olgas disenītē, dejoju hiphopu ar visu ap galvu apsietu lakatiņu.