vīra barošana un aprūpe
dakteres loras garadarbu es tagad lasu ap kādiem vieniem naktī, kad neko jēdzīgu vairs darīt negribas, bet gulēt arī vēl ne.

būtu es vīrietis, apvainotos. pat naidīgi karojošo ultrafeministu apziņā būt par vīrieti ir krutāk - tur viņi vismaz eksistē kā bīstami [tātad - cienīgi, tātad - vismaz līdzvērtīgi] pretinieki, savukārt daktere lora acīmredzot uzskata vīriešus par jampampiņiem, lai kā arī to maskētu aiz kvēli patriarhālas nostājas. protams, neviens vīrietis tā īsti negrib sniegt sievietei to, ko viņa vēlas visvairāk [=sarunas], tāpat kā neviena sieviete tā īsti negrib sniegt vīrietim to, ko visvairāk vēlas viņš [=seksu un sviestmaizi], taču mīļa miera un bērnu nākotnes labad šad tad tomēr vajadzētu. ja kaut vienu brīdi uztvertu to visu nopietni, es, būdama ārkārtīgi pragmātiska un mīļo mieru necienoša būtne, momentā kļūtu par lesbieti.

un tulkotāja ir sapisusies ar kursīvu. klasiskās vērtības un brīvdienas bez viņa, lol.

pērciet un lasiet, nenožēlosiet.