ishq (mīlestība) (2019) (un maziem burtiem - not a love story).

sākas kā tipisks indiešu romantiskais traļivaļi, bet tas, kas notiek 30. minūtē ir vienkārši pizģec (the pace at which this film went from angelic charming to chaotic evil is unbelievable). reāli nespēju atrauties, izrāvu pirmās daļas 900 titrus vienā rāvienā, piecēlos no datora sarkanām no nemirkšķināšanas acīm. kas tas vispār bija? reta filma, kurā patiešām parādās tas, ko varētu saukt par toxic masculinity (un kurai filmas beigās pavisam nemetaforiski parāda faku) un kurā tā ir tik biedējoša, like, fiziski biedējoša. atšķirībā no rietumu kinematogrāfa vardarbību nerāda un tā vispār nenotiek, tā tikai draud notikt kādu stundu ar kapeikām, bet bļāāāā, cik biedējoša ir šī stunda (salīdzinājumam: skatoties rembo: pēdējās asinis superasiņaino finālu (nu patīk man rembo, 6. klasē uzrakstīju par viņu sacerējumu literatūrā un dabūju 10) reāli žāvājos).

otrajā daļā viņi, protams, salaiž visu dēlī, jo, būdami indieši, cenšas sabāzt atlikušajā filmlaikā visu, visu (nu labi vismaz, ka neuzdejoja uz atvadām).

bet kopumā žetons keraliešiem.

https://letterboxd.com/film/ishq-2019/ (cilvēks, kas portālos rakstījis filmas sinopsi, ir reāls trollis)