bet vispār man šausminoši patika midsommar. un to ir totāli vērts skatīties uz lielā ekrāna (cik nu bizes ekrāns ir liels) (zinu, ka to saka par visām filmām, bet srsy, lielu daļu filmu var vēsi skatīties laptopā kā skrīneri, nekādas atšķirības) (tāpat kā indiešu filmas ir vērts skatīties uz lielā ekrāna, trakojošu indiešu pilnā zālē), tik skaista tā ir. turklāt tā ir neticami, negaidīti smieklīga; braucot mājās, rēcu nebalsī. atbraucot lasīju revjū* un turpināju rēkt. bet tad nakts vidū blakusistabā kkas nokrakšķēja, un smiekli vairs nenāca. toties tie atkal nāk šorīt.

*MIDSOMMAR will do for Swedish pagan solstice rituals what Psycho did for showers. a psychedelic fairy tale about ridding oneself of fear and pain — absolutely delightful from its nightmare of an opening to its floral purge of a finale. get ready to laugh.

i am already certain that lana del rey loved this movie. it had flower crowns, love potions, hallucinogens and ~sommartime sadness~.

(bet nu nabaga džeks. viņš to nebija pelnījis)