ai, es pēdējā laikā ļoti daudz domāju par šo visu, un par to, cik milzīga nozīme tomēr ir ģimenei arī mūsu pseido-introvertu, wannabe-pašpietiekamo nūģu sabiedrībā. Un cik lielas dusmas man ir uz tiem psihoterapijas virzieniem, kuri burtiski strādā pie tā, lai cilvēka saites ar viņa ģimeni sarautu pavisam, un pateicības + empātijas vietā pret vecākiem uzkurinātu pieaugošu aizvainojumu un pretenzijas.