ieilgušais indiešu uzlidojums feisbukā, protams, ir amizants. zin kā, atstāj pie deju indieša vienu komentu=1 friend request no kāda nepazīstama prakeša vai sunila, divus komentus=2 friend request, utt, tāda vienkārša aritmētika. neapstiprinu ne tāpēc, ka indieši, bet tāpēc, ka vispār neapstiprinu svešos (cibiņi ir izņēmums). also, nedomāju, ka viņi man sūtītu dikpikus (jorojām uzskatu, ka man ir cita veida karma), bet gan jau kāds rakstītu, cik skaista es esmu utml šņagu, un vai manai lol pašapziņai vajag tik lētu boostu (līdzīgi kā uztvert nopietni uzrunāšanu uz ielas vai, nezinu, tramvajā). bet nu esmu sapratusi, kā notiek tas, kā neatceros kuras cibiņas radiniecei, kura feisbukā bija savākusi 500 indiešu draugus, un no kuras tāpēc gribēja šķirties vīrs. to ir reāli vienkārši dabūt gatavu.

pārlasīju, izklausās šausmīgi augstprātīgi. bet nu nekrāsoties ikdienā arī ir augstprātīgi. srsly, kad redzu tādas pašas pelēkās peles kā sevi, es raugos uz viņām ar lielām aizdomām, jo nojaušu, kāda šausmonīga augstprātība tur patiesībā slēpjas.