stīvens kings apgalvo, ka neatceras, kā uzrakstījis tominokerus (un vēl čupu ar romāniem), jo bijis nepārtrauktā pālī. apbrīnoju šādu izturību; jau sen esmu sapratusi, ka pat pēc vienas vīna glāzes pastrādāt neesmu spējīga. ja nu vienīgi uzrakstīt kādu šitpostu cibā.
ne tik sen lasīju internetos jūsmīgu aprakstu par beibi, kas sēž uz heroīna, bet strādā, nemirst un vispār visa tāda funkcionāla. realitātē beibe, promska, dzīvo pie mammas, apkārusies ar mikrokredītiem, ņem visvieglākos darbus, ko varētu izdarīt dienas laikā, un muļļā tos nedēļu.
bet esmu visai droša, ka es ar atkarību būtu vēl mazāk funkcionāla.
jāpadomā, cik daudz manu dzīvi ir ietekmējis tas, ka spēku tā objektīvi man ir zem vidējā; nekad neesmu spējusi mācīties naktīs vai uzrakstīt bakdarbu nedēļas laikā, vai negatavoties sesijai, vai celties pirms saullēkta, vai... nākas dzīvot racionāli un plānot laiku, un rūpēties par sevi; a ko lai dara, ja nav citu opciju.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: