Esmu viens no šiem atbaidošajiem ļautiņiem, kas dažkārt paņem līdzi savu neizlietoto cukuru un baltinātāju, kas man garšo tāpat - sausajā. Kādreiz noder. gadās, ka mājās pēkšņi izbeidzies cukurs (tas pats attiecas uz sampūniem - arī tie mēdz negaidīti izbeigties, un ir labi, ja ir kāds nieciņš rezervei), gadās, ka kaut kur ievajagas, un ir labi, ka ir somā. Es savukārt brīnos, kāpēc Latvijā netiek praktizēta nepabeigto porciju līdzņemšana (līdzdošana). Kaut kāds kauns, ka nepadomā, ka es kaut kāds nabags vai knauzeris - labāk lai izmet ārā, kaut arī ir gan samaksāts, gan arī drīz atkal gribēsies ēst. Savulaik dzīvoju zemē, kur neapēsto mielastu pašsaprotami sapakoja un deva klientiem līdzi.