bijām vakar tātad uz malajalāmu fantasy par šeipšifteriem pirmselektrifikācijas indijā.

filmai ir katastrofāli zems reitings imdb'ā, vien 6.5; parasti indieši dāsni saliek 9 un 10. to varēja redzēt arī zālē, kas gan bija tikpat pilna kā parasti, taču filmas otrajā pusē ovācijas manāmi pieklusa, konfeti vairs pa gaisu nelidoja, cilvēki biežāk gāja pīpēt utt. varbūt tāpēc, ka 167 minūtēs tikai 3 iespējas izdejoties? (kas gan, protams, tika izmantotas)

https://www.flickr.com/photos/16843880@N03/46271964812/

bet man ļoti, ĻOTI patika datorgrafika, kas bija tieši tik neveikla (manāmi apzināts gājiens, ne budžeta trūkums), lai tu skatītos un redzētu - pag, vienā sekundē tas ir bullis/briedis/smth, bet tad tu saproti, ka tas patiesībā ir drukns, pavecs vecis izplūkātā seģenē un koka ragiem, pag, bet te atkal bullis! nekādas maģijas, un pilnīgi skaidrs, kāpēc indiešu vilkači izgaist, iedegoties pirmajam ielu apgaismojumam.

un tikai nebalto cilvēku filmās mūsdienās var dzirdēt frāzes aļa melna ir ne tikai tava ādas krāsa, bet arī tava sirds!!!

ierasto "dzīvnieki un putni necieta, filmējot šo filmu" papildina uzraksts "sievietes un bērni netika harasēti", bet ainā, kur ļaundaris iesviež sievietei sejā ēdienu, ekrānā stūŗī parādās "vardarbība pret sievietēm tiek sodīta ar likumu". džekus gan dauza bez komentāriem.

bet pats krutākais tomēr bija kebabnīcas naked bun (pļavniekos? iļguciemā?) reklāma, ko laida pirms filmas un ko filmējuši mūsu pašu indiešu studenti bolivudas bojeviku stilā, un kuras laikā es meklēju savu žokli un aizmirsu, ka man tak ir ar ko filmēt :(