aizraujošākais ikejas apmeklējuma laikā bija tas, ka aizmirsu, kur noparkoju mašīnu (burtu, protams, nepiefiksēju, un rinda, kura bija pilnīgi tukša, kad parkojos, 30 min vēlāk vairs nemaz tik tukša nebija) un skraidīju šurpu turpu ar visiem pirkumiem. uz treniņu šodien var neiet.