mētājāmies gultā, klausījāmies birbeles lugu "būda mežā" un lasījām internetu sašutumu par stūlbajiem balsotājiem. es, btw, arī izgāju partiju šķirotavu un tad pavirši pārskrēju pāri progresīvo programmai. lai gan lēmums bija pieņemts jau pirms tam. nevienā citā pat neiedziļinājos. un man tas ir absolūtais politiskais iedziļināšanās rekords! izvēloties mašīnu, kas ir manu ikdienu daudz ietekmējošāks lēmums, es veicu krietni vien mazaku domāšanas un izpētes darbu.

vispār ja nebūtu aizstrādājusies tik ļoti, ka darbi iestiepās arī vīkendā, būtu realizējusi plānu balsot kkur pēc iespējas tuvāk zelta dibenam. cvk saka, ka tas ir prīkuļos. mēs tur pat esam bijuši! noparkojāmies pie ciema vienīgā veikala, pa kuru lēnīgi klīda ciema alkāns, un ēdām krietni vien pakusušu salčiku. pa to laiku veikalu turpināja apmeklēt citi ciema iedzīvotāji, tai skaitā ar traktoru un mega krutu autiņu, kuram vispār nebija lukturu, toties bija kkas līdzīgs eglīšu gaismiņu virtenei uz priekšējā bampera. džeks, kas ar to piebrauca, nemaz i nedomāja izslēgt latviešu hiphopu, kas turpināja skanēt pāri tīrumiem, kamēr viņš iepirka alēnus.

attiecīgi, nesaprotu, kāpēc jundzem pārmet varoņu stereotipizēšanu utml. arī idiotisma līmenis tāds pieņemams. šovā lauku sēta tas ir bišk koncentrētāks, ikdienā - bišk atšķaidītāks, bet kopumā cilvēku, kuri nebūtu kļuvuši paši par savām karikatūrām, apkārt redzu maz/nemaz.