lasu sinisalo "saules kodolu", un man šaušalīgi patīk! par spīti tam, ka grāmata ir klaji mizogīna: galvenā varone ir tipiska sieviete, kas stāv pāri citām sievietēm, turklāt sakauj viņas ne tikai dumajām femisievietēm nevajadzīgajās zinībās, bet arī viņu pašu lauciņā - skat, aiziet uz balli neuzpucējusies, un visi džeki viņējie; par spīti tam, ka viņa ir visa tāda "tā rūdījās tērauds", un vēlmes un jūtas viņu nepiemeklē, izmēģinot beidzot seksu aiz ziņkārības, viņa momentā sāk kniebties uz visām virsmām un orgasmēt uz nebēdu, līdz ar to ir piederīga greja seksuāli maģisko jaunavu pasaulei; nemaz nerunājot par to, ka kopošanās notiek ar 100% masko, un mīnusvīriešu bēdīgo stāvokli sinisalo totāli ignorē... okz, man jaunākais hobijs ir par visu viebt bargu seju un purpināt: tas ir klaji mizogīni, jo... lai gan grāmata tiešām ir pilna ar sievišķu augstprātību, tam ir jānepiš, jo "saules kodols" ir totāls stīvens kings as in apsēdos mazliet palasīt, skat, jau 160 lpp paskrējušas. tāpat bija ar velbeka pakļaušanos, ar išiguro never let me go. iespējams, man vnk ļ. patīk žanrs "distopija/alternatīvā vēsture, kas vien par pāris grādiem atšķiras no mūsējas".