nez, man bija tas ilgu gadu paradums vaimanāt, kā es nesaprotu sievietes, kā viņas apvainojas, aizmugurējas un kādu vēl sūdu dara, bet tad vienā brīdī sāku saprast, kur un kādos punktos pati esmu vainīga, mēģināju šo to atmest, un pēdējā aicināmajā ballītē ar dziļu pārsteigumu secināju, ka man ir tikai vairs viens vīenīgs vīrieškārtas draugs palicis, bet saradušās visādas beibes masveidā. man liekas, ka ilgtermiņā sievietes ir uzticamākas, un viņas mazliet vairāk kēro (un ilgāk meklē dāvanas, hah), bet nevajag vispārināt, protams.