zin, man negribētos diskutēt par individuālām attieksmēm, jo tad būtu jādomā arī par to, kā es tāda, body positive noliedzēja, sēžu un nestresoju par saviem maziem pupiem un īsām, līkām, resnām (attiecībā pret ķermeņa augšdaļu) un šobrīd arī spalvainām kājām.

bet tas ir kā tāds tepiķis, kas austs no maziem, asinsstindzinošiem pavedieniem, ko manu sev apkārt. like, kāda ieraksta, ka gribētu biežāk redzēt publiskajā telpā artrīta sakrpoļotas rokas, iespējams, aizmirstot, ka artrīts nav empowerējošs aksesuārs, bet gan dzīves kvalitāti strauji pazeminoša kaite. vai atkal jau lasu "tie, kuri ir noguruši vingrot un ēst ar mēru, lai palasa grāmatu tādu un šitādu, kas atspēko skaistuma mītus, bla bla bla"

es tā, domāju skaļi. nedomāju, ka tev būtu jāatbild par vārdiem, ko neesi teikusi. jārunā kādas grupas vārdā.