ok, iespējams. bet pansionāti tomēr cits keiss, tāds izmusuma variants; es zinu cilvēkus, kas tiešām kaunās, ka viņiem nav ideālu bērnu, kas viņus nēsā uz rokām, un nevēlas to afišēt ar tiesas prāvām.

bet - šis nav kā iebildums tev, vnk prātoju - vai emocija "negribu tiem mudakiem maksāt" vispār ir arguments? jo bijušiem dzīvesbiedriem, kurus pēc šķiršanās nīst un kuri "visu dzīvi sabojājuši", točna negribas maksāt un/vai dalīties ar viņiem mantā; negribas maksāt alimentus par nejauši uztaisītiem bērniem, pret kuriem nav nekādu vecāku jūtu; bet likums ta tomēr piespiež...