Šaubos gan, ka vienmēr var pierādīt. Kā tu pēc n-tajiem gadu desmitiem pierādīsi, ka vecāki tevi, piemēram, speciāli turēja badā, vai neveda pie ārsta, kamēr naudu notrallināja muļķībās? Un tas tikai tad, ja runājam par finansiālo vecāku pienākumu. A ja tevi, piemēram, 18 gados izlika uz ielas, jo negāji studēt tur, kur gribēja vecāki, un tad pēc 20 gadiem pēkšņi "tuk, tuk" pie durvīm - vot tagad uzturi mani? Pēc likuma sanāks, ka jāmaksā, bet cik tev tas šķiet morāli pamatoti?
Es, piemēram, nevarētu pierādīt, ja būtu tāda vajadzība, ka māte mani regulāri sita, kamēr tēvs vispār nelikās ne zinis. Bet mani arī šitas neskars - šogad dārgā māmiņa paslepeni piesavinājās mantojuma daļu, kas vispār pienācās man, tā kā - nekādu uzturnaudu viņa nevar pieprasīt, ja ir bagātāka par mani. :D

A pričom te alimenti exiem, nesaprotu. Tur ir runa par diviem pieaugušiem cilvēkiem, kas labprātīgi noslēguši laulības un iespējams arī laulību līgumu. (Un Latvijā vispār tāda lieta pastāv? Nav gadījies dzirdēt par gadījumiem praksē.)