"piena ceļa dvēseles" ir negaidīti labāks krājums par iepriekšējo (visu gan vēl neesmu izlasījusi); stāsti patiešām ir stāsti, nevis zarisovkas; ne vienmēr gan autori zina, kā tos pabeigt, un atliek vienīgi piebeigt; pāris stāstiem ir tā pati vaina, kas filmai it comes at night - džeks tik ļ. safanojās par ideju!! māju ar baisām sarkanām durvīm, ka atmeta ar roku visam pārējam (kas, piemēram, varētu pa tām ienākt); also, lielākā daļa stāstu šķiet interesantāki par tiem top 3, bet tas jau ir mazāk būtiski