Latvijā, nedomāju. Latvija ir tipiska postsovjet valsts, kur visiem ir vienlīdzīgi sūdīgi kā jau kreisie to iecerēja.:) T.s. ''attīstītajās'' Rietumu valstīs sievietes ir priviliģētas ar to, ka tiek aplaimotas ar dažāda veida uķi-puķināšanu sistēmiskā līmenī, nemaz nerunājot par atklātiem affirmative action gadījumiem, kas ir atklāta diskriminācija, tajā pašā laikā, atstājot tiesības uz īpašu statusu atšķirībā no vīriešiem attieksmes ziņā. Nu t.s. ''chivalry'' efekts, ko čimēra iezīmēja ar rokas padošanu etc. Vīrieši nekad nepieprasīs no sievietes to pašu spēju, kā fizisko tā psiholoģisko, kas vajadzīgs smagā fiziskā vai stresainā situācijā, vienmēr uzņemsies nastu uz sevis, jo redz, pienākums. Tajā pašā laikā neiebildīs pret muļķīgām egalitārisma normām, piemēram, piespiedu kārtā uzņemt tik pat daudz sieviešu kādā amatā, kas nereti korelē ar iestājprasību pazemināšanu pretendentiem.

Tl;dr: es vēl ar vien gaidu sievietes ceļu racējas, mūrnieces, sdūdu izvedējas vai kaut vai inženierus, elektriķus un galdniekus (mana sfēra). Kā likums sievietes parādās šādās sfērās tikai kā ''menedžeres'' vai, ja ņem blue collar darbus, vieglajās sfērās, kā krāsošana utml.
Ticiet man, uzņēmumi labprāt ņemtu superkvalificētas un spējīgas sievietes visur, kur vien var, īpaši ņemot jūsu dzimuma mazāko tieksmi uz kaitīgiem ieradumiem un vēlmi padarīt savus darbiņus daudz rūpīgāk, nekā dažreiz vīrišķi, kuri bliež ātruma pēc. Bet nu nav tāda egalitārisma, jo nav iniciatīvas no maigā dzimuma. Tad jau sovdepa variants bija krietni tuvāks šai vīzijai, kur sievietes strādāja metālapstrādes cehos un lika ķieģeļu kladku.