kādu filmu man vakar parādīja m:

dangal (2016)

(Former wrestler Mahavir Singh Phogat and his two wrestler daughters struggle towards glory at the Commonwealth Games in the face of societal oppression)

filmai ir smieklīgi heiteri:
pirmkārt, tradicionālisti, kuri sašūt par meitenēm šortos, īsiem matiem, kas intensīvi sporto un tādējādi grauj indijas kultūru. un kas tālāk, kāds blokbāsteris par gejiem??
otkrārt, feministi. sure, ja meitenes augtu brīnumsieviešu kopienā, kas pakļautu viņas drastiskiem treniņiem, tas būtu ok, bet te to dara opresīvs! tēvs, kas sapņoja par dēlu-cīkstoni, kas noraus indijai zelta medaļu, bet tika pie 4 meitām.
treškārt, veģetārieši. sašūt par epizodi, kurā meitām tiek iebarota vistas gaļa centienos uzņemt papildus proteīnu, sak, oriģinālā gita bija veģetāriete. kas vispār viens otru neizslēdz, pie vistas tiek ar lielām grūtībām, turklāt ģimene nejēdz to pagatavot. (šajā sakarā vienmēr rēcu, kad dzirdu, ka gaļa, jo īpaši 3x dienā, bija lv zemnieku ēdiens. gaļa (un podagra) ir elites izklaides). also, jā, indijas pāķos vistas nav free-range, se ļa vī.

tā kā tā gk ir indijas filma, tajā nav nekādas gratuitous romantiskās līnijas - izņemot brīdi, kad gita ataudzē matus, sāk lakot nadziņus un smaidīt random zēniem treniņos... un viņai strauji pasliktinās rezultāti.

pirmo reizi mūžā ar aizrautību skatījos cīņas ainas (parasti pie jebkāda ekšena kino iemiegu, aizklīstu, sāku urbināt degunu un domāt par ko citu), bet pēc tam jutos enerģizēta, ar vēlmi kačāties un moš sadot kādam pa purnu.