mūsu ceļš beidzās kaltenē (40+ km), kad tapa skaidrs, ka otrajā nometnē nepaspēsim iečekoties laikus un garām brauca varen ērts autobuss uz rīgu (kuru pamazām pilnībā pārņēma citi no trases nogājušie). tikmēr tajā paša laikā dubultos jau bija pirmie divi finišējušie (viņi negulēja vispār, vai?!).

also, nakšņot izvēlējāmies nevis aukstajās smiltīs (pēc saulrieta temperatūra nokritās, šķiet, līdz +4 max), bet gan rojas viesnīcā (te arī pirmo reizi mūžā dabūju nožēlot viedtālruņa iztrūkumu, jo citi pārgurušie jau bija paspējuši laikus nobūkot visu pilsētu un dabūjām ieņemt pēdējo, šikāko (un dārgāko), numuriņu. šikākajā numuriņā gan rādīja tikai vienu tv kanālu, kas bija - i shit you not! - valmieras tv, kur no rīta vērojām, kā raidījums "dzīvesstils ar t/c valetta" ietērpj dāmas čelendžam "30 dienas svārkos"). naktī toties vērojām nebeidzamo gājēju straumi, kas, galvas lukturīšu apspīdēti, klusi plūda cauri rojai kā tādi baltie zalkši.

bet bet man nav nevienas kājas traumas, izņemot vienu nelielu tulznu, un tas man ir kas neiedomājams! liels paldies visiem cibas padomdevējiem.

(nometņu dīdžejs ir pelnījis momentālu nāvi)

(ceru, ka meitenei ingai, kas gāja kopā ar džeku dzīvnieku brīvības krekliņā, gāja labāk. čau, inga!)