O, uzsvēri vienu diezgan būtisku niansi.
Privātajās attiecībās, līguma noslēgšana sastāv no divām daļām - ofertes (piedāvājuma) un akcepta.
Reklāmista gadījumā klients atnāk, izstāsta savas vēlmes, tad reklāmists sniedz savu piedāvājumu, kuru klients akceptē. Un ir pilnīgi OK, ja šajā brīdī reklāmista piedāvājums ir 'nekas mums te nesanāks'. Pavisam cits stāsts, ja reklāmists ir izlicis sludinājumu 'taisu vizītkaršu dizainu, cena 100 eur'.
Šajā brīdī reklāmists kļūst līdzīgāks veikalam - t.i., reklāmists ir veicis publisko oferti.
Pēc tam, kad publiskā oferte ir veikta, atteikties pieņemt viena vai otra klienta akceptu jau ir stipri, stipri ķēpīgāka un sarežģītāka lieta.

Protams, ka pārdevēja nevar atteikties ļaut klientam samaksāt par perci tikai tāpēc, ka viņš runā krieviski. Viņa var ar viņu nerunāt, nekādi viņam nepalīdzēt - bet nevar atteikties ņemt naudu.

Fotogrāfei bija sludinājums, ka veic ģimenes fotosesijas par konkrētu cenu. Tas arī visu izsaka.


Precīzi nezinu, kas beibes ir pēc profesijas, bet ir aizdomas, ka viena no viņām bija saistīta ar jurisprudenci. Būtu īpaši amizanti, ja pēc visas šīs ņemtnes, viņas saņemtos griezties tiesā. Un, starp citu, ne jau pret fotogrāfi, bet pret Latvijas Valsti. Par to, ka joprojām neesam savā likumdošanā korekti implementējuši EU direktīvu, un muļļājamies ar to jau gadus padsmit.

Jo vispār, Civillikumā bija paredzēts šāds pants:

'Publiski piedāvājot preci vai pakalpojumu, kā arī taisot tiesisku darījumu, kas saistīts ar publiski piedāvātas preces atsavināšanu vai pakalpojuma sniegšanu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelsmes, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida, veselības stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
Atšķirīga attieksme ietver personas tiešu vai netiešu diskrimināciju, personas aizskaršanu vai norādījumu to diskriminēt.
Tieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā attieksme pret personu saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem ir, bija vai var būt mazāk labvēlīga nekā pret citu personu. Netieša diskriminācija pastāv, ja salīdzināmā situācijā šķietami neitrāls noteikums, kritērijs vai prakse rada vai var radīt nelabvēlīgas sekas personai saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.
Personas aizskaršana šā likuma izpratnē ir personas pakļaušana tādai no šīs personas viedokļa nevēlamai rīcībai, kas saistīta ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, ja šādas rīcības mērķis vai rezultāts ir personas cieņas aizskaršana un iebiedējošas, naidīgas, pazemojošas, degradējošas vai aizskarošas vides radīšana.
Atšķirīga attieksme (izņemot personas aizskaršanu) saistībā ar kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem ir pieļaujama tikai gadījumā, ja šāda attieksme ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi.
Aizliegts sodīt personu vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka persona īsteno savu tiesību aizsardzību saistībā ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu.
Ja strīda gadījumā persona norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu tās tiešai vai netiešai diskriminācijai, personas aizskaršanai, norādījumam minēto personu diskriminēt vai nelabvēlīgu seku radīšanai, aizskārējam jāpierāda, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums vai aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas nav pārkāpts."'

Bet pants netika pieņemts, tika 'atdots atpakaļ MK pārstrādāšanai' ar atmāšanos, ka mums tak Satversmē ir diskriminācijas aizliegums, un ja šito ieviesīsim, tad visi kļūs par gejiem un lezbietēm, bērni vairs nedzims, visi izmirs, sodoma un gomora.

Jā, fotogrāfei bija jādod cits iemesls, nevis 'jūs neesat ģimene un es te ģimenes fotogrāfijas taisu' - pie tam gana labs iemesls lai tad, ja beibēm rastos aizdomas par citu iemeslu, fotogrāfe spētu pildīt pienākumu(!) pierādīt, ka tas cits iemesls bija īstais.