Ak, es nekādi nesaku, ka grūtāk. Mēģināju minēt piemērus, kādēļ sistēma ir šāda. Tur ir milzums vēsturisku apsvērumu , ja padomāsi, kad pēc II pk sociālās sistēmas veidojās.
btw, man vīrs bija vecāka atvaļinājumā (jo es tolaik varēju strādāt no mājām un mana alga bija lielāka) un ja godīgi, milzu jēgas no tā nebija. Varbūt ir pa kādam ļoti empātiskam tēvam, bet vairums diezvai var un grib izdarīt to, ko izdara māmiņas, kurām "nevaru" tiešām nepastāv.
Lūk, vecvecāki, tā gan ir diža lieta, tādēļ vispārcesmu gatava piesaistīt pensionēšanās vecumu iesaistei mazbērnu pieskatīšanā.
Visi šie jautājumi ir sarežģīti tādēļ, ka iesaistīts milzīgs daudzums individuālu situāciju, bet likums regulē vidējo un ir vērsts uz to, lai kaut kā pa burzmu tie bērni izaugtu.
Izņemot skandināviju nekur netiek mēģināts novērst nevienlīdzību. Individuāli skatot, atvaļinājumu ņems tas, kurš pelna mazāk. Parasti tās būs mātes.