Vairumā valstu nē, nevar, jo īpaši tad, kad fertilais vecums bija šī brīža pensijas vecumu sasniedzošajiem. Kā arī pastāv būtiska atšķirība starp 'var' un 'reāli to dara' un milzīga atšķirība starp vectētiņu un vecmāmiņu iesaistē nākamās paaudzes audzināšanā. Un tas vēl tikai bērnkopības atvaļinājums, neskaitot ar grūtniecību un dzemdībām saistīto darba nespēju, kura vīrieti neskar. (OK, Latvijā, ja māte nepārdzīvo dzemdības, vīrietis var dabūt pēcdzemdību atvaļinājumu arī, bet tā ir ļoti specifiska situācija).



Pat valstīs kurās var, vīrieši, kuri kādu laiku pavada bērnkopības atvaļinājumā, darba tirgū cieš mazāk (vai pat izpelnās bonusus, jo 'vecis, viņam ģimene jāapgādā') nekā sievietes - tas nav tikai algas zaudējums par 1 gadu (ko kompensē valsts), tas ir uz visu atlikušo darba mūžu. Un darba kavējumi bērna dēļ jau nebeidzas ar bērnkopības atvaļinājumu.

Pie 'a varēja dzīvot pareizāk un džeku sūtīt bērnkopības atvaļinājumā' tik pat labi var skaitīt 'vecis varēja mazāk smēķēt un dzert un prātīgāk braukt ar auto'. Jo tiem, kas līdz 65 ir nodzīvojuši dzīves ilgumi neatšķiras tik ļoti, kā jaundzimušajiem. Jā, sievietes mūsdienās vairs dzemdībās nemirst tik daudz, kā pirtiņā dzemdējot, kad mira, tad dzīves ilgumi bija līdzīgi. Grūtniecība un dzemdības joprojām sakropļo, bet vismaz mirst no tām mazāk. Bet tie sakropļojumi ļoti mazina pārliecību sociālās situācijās.