Ācīmredzot ļoti maigs priekšstats par to, kas ir hibrīdkarš - tā tāda ļoti acīmredzama, kreisa, skaļa informācija, kuru uzņem sheeples, kas labāk nezin?

Informācija nebija kļūdaina, informācija bija neprecīza(jo saīsināta), un tai bija piekabināta nepareiza bilde.

*)Atgādina 'nevar uzticēties informācijai - publiski pieejamā informācija tev melo, un tu esi par dumju, lai atšķirtu īsto no neīstā ('katrs skolēns' ir ārkārtīgi tipsiska retorika - 'katrs skolēns šeit atšķirtu - bet ja esi no tiem, kas šo 'acīmredzamo' kļūdu nepamanīja, tad ahā, paturi prātā, tu neesi gana gudrs, lai atšķirtu patiesību no meliem, tāpēc labāk nekam neuzticies, visu apšaubi'). Un nē, tam nav nekāda sakara ar veselīgi skeptisku domāšaun.
Viens no būtiskiem tā, ko tagda dēvē par hibrīdkaru, mērķiem ir panākt un uzturēt 'daudzu patiesību' stāvokli - jo ja patiesības ir daudzas, tad tā īsti nevar ticēt nevienai. Kopš Trampa ievēlēšanas šo fenomenu analizē arī rietumos, pirms tam par to rietumos tik nišas žurnālisti rakstīja, kas analizēja Krievijas ietekmes sfēras informācijas plūsmu.

*)Iesēj sēkliņu atmiņā par 'ē, kaut kas ar Klaipēdu ītsi nebija kārtībā, nemaz tik nedalāmas un neapšaubāmas tās Batlijas valstu robežas nav' - kas palīdz vieglāk pieņemt 'Klaipēda bija Staļina dāvinājums Lietuvai' retoriku vēlāk,

*)indīgs negatīvais dog-whislting krievvalodīgajiem/līdzpilsoņiem ar krievisku izcelsmi - re, re kā jūs te nemīl, kā uz jums ar aizdomām skatās utml' Ja tas nebūtu tik iedabrīgi, tad šī posta te nebūtu.


Protams, jo īpaši pēdējo punktu izpilda ļoti daudz kas, un ne jau viss, kas faktiski veicina infokara mērķus, ir jebkādā sakarā ar kremļa garo roku - mēs te paši sev ļoti labi mākam bedri rakt, bez dižas palīdzības no malas - vienkaŗši latviešu mēdiji ir diezgan toņkurli. Par šo problēmu - http://www.satori.lv/raksts/5476/Laba_krieva_uzvedibas_kodekss publiskajā telpā diskusij iztrūkst pilnībā. bet tā ir vajadzīga.