šogad daudz vairāk patīk iet uz kačalku vakaros. pirmkārt, nav sajūtas, ka jātaupās, jo visa diena priekšā; otrkārt, daudz vairāk sarunu, ko noklausīties. piemēram, kā meitenes, salīdzinot ar kurām esmu veca, resna cūka, detalizēti apspriež, ko un kā viņas sev griezīs un/vai nostieps. bet to tad "pēc bērniem". es nedžadžoju, nē, nedz arī apgalvoju, ka viņas sevi nemīl. man pat ļ. simpatizē tāda pragmātiska pieeja attiecībā uz sevi. bet ārkārtīgi aizraujoši!