Nu, lai apgāztu/pieņemtu par iespējamu šādu hipotēzi, jāskatās uz attiecīgā laika un teritorijas antropoliģisko materiālu. Taču iet tagad cauri kaudzei rakstu par teritorijām, kas nav mans lauciņš, man šobrīd nemaz negribas...

St. citu, kuri gadsimti apmēram tiek uzskatīti par frančangļu fonētikas veidošanos?

Īsumā ar Latvijas materiālu ir tā, ka sūdīgākajos laikos (dentālās veselības ziņā), kas ir vēlie viduslaiku, zobu problēmas ir nopietnas, ir dziļi kariesu caurumi, pamatīgi zobakmens klājumi, jā, arī trūkstoši zobi (jo vecāks indivīds jo lielāka iespēja, ka vairāk zobu zaudēts, it sevišķi vecām sievietēm mēdz vispār visi zobi būt zaudēti). Bet nu tomēr vairumam izskatās, ka ir pietiekoši daudz zobu, lai daudzmaz spētu artikulēt skaņas. It kā jau cilvēki mēdz šļupstēt arī, ja izkrīt viens zobs, bet vai tad pēc laika nepieradinās? Nu, un baltiešu valodas vispār jau ir diezgan artikulētas par spīti tam, ka ir bijuši gadsimti ar švaku dentālo veselību. Vārdsakot, interesanta hipotēze, bet te laikam vajadzētu interdisciplināru pētījumu starp antropologiem, lingvistiem un fonētiķiem. :D