novadējies revjū.

pirmā doma tātad - bāc, kā gribas kimči.
otrā doma - uo, man bija tieši tāda pati seja tajā gadā, kad mani ievilka korī un stundām ilgi lika dziesmusvētkoties, kamēr gribējās tikai dzert un drāzties.
trešā - gan jau neviens no viņiem pat nesaprastu, par ko te visi šausminās, un līdzjūtības iemeslus neizprastu. nu, ja nu vienīgi desu un sieru pārbagātība veikalu plauktos liktu aizdomāties. kā jau tas parasti notiek.

(kara veterāni pie mums bērnudārzā, par laimi, tik ilgi nevārījās. toties patika dziedāt dziesmas par brašajiem zaldātiem, soļot ierindā un taisīt tankus no plastilīna un sērkociņkastēm)