kāpēc es cenšos (un turpmāk centīšos vēl vairāk) nedot cilvēkiem uztura padomus ---> jo pirmām kārtām būtu jāsakrīt uztura paradumiem. es varu dalīties pieredzē, un tas būs sekmīgi, ja cilvēks 1) aizmirst par ēšanu spēcīga stresa, nomāktības un eiforijas brīžos un arī tad, kad vnk dara kaut ko ļoooti interesantu, 2) ir vienaldzīgs pret cukuru un ātrajiem ogļhidrātiem (mani šausmina visi šie "ierobežot oh", bet, pavērojot pagājšnedēļ cilvēkus un viņu dabisko uzvedību, man mainījās pasaulaina), 3) nesaprot, ko nozīmē - našķoties; nav kur likt rokas? padročī, 4) kad no vienas puses tā kā gribas ēst, no otras - slinkums to darīt, iedzers glāzi ūdens un ies gulēt.