gaidās man negāja labi. mums trāpījās ļ. veca vadītāja ar ļ. slimām kājām, tāpēc mūsu kūriņam nebija ne nometnes, ne pārgājieni; mēs tikai sēdējām pēcstundās putekļainās klasēs, dziedājām debilas dziesmas un bijām (pie)spiestas abonēt žurnālu "ugunskurs". aizgāju kaut kā gļēvi, nesaņēmos pateikt: zajeblo, tā vietā murmināju, ka man tikko piedzimusi mīļmāsiņa, ka vēlos auklēt bēbi lol, kad lauza nākt atpakaļ (nahren vienmēr jālauž?), uz ko man atteica, ka mīļmāsiņa to NENOVĒRTĒS.

vot, nekādi neredzu, kā es būtu varējusi savu gaidu experience vērst tīkamāku (mein kampf "varbūt nevajag visā vainot sevi" ietvaros)