viena no lietām, kas man riebjas vivairāk, ir domāt, ko es gribu saņemt dāvanā. ne tāpēc, ka nespēju izdomāt, bet tāpēc, ka Viņi Visi to ignorē. piemēram, māte nevienu reizi nav ņēmusi nopietni manus ilggadējus lūgumus nedāvināt man NEKO, bet ietaupīto naudu ieguldīt pensiju 3. līmenī/apdrošināt beidzot dzīvokli/whatever. "labākā dāvana man būtu, ja tu aizietu pie zobu higiēnista" utt utml. pirmkārt, viņi man dāvina sirdsmieru attiecībā uz dažādiem viņu dzīves aspektiem, otrkārt, atbrīvo mani no rūpēm un raizēm kaut kādās potenciālās situācijās.
treškārt, māju ar aizaugušu dārzu man tāpat neviens neuzdāvinās, bet visu pārējo es sev pēc nepieciešamības sagādāju pati.
nākas izlīdzēties, prasot ģimenei katru reizi uz jauno gadu plānotāju un kalendāru. m. šogad esmu pasūtījusi mīklas rulli, hoho, jo bišk izbesīja veltnēt подручными средствами, jo esmu sākusi aktīvi apgūt vegāno beikingu.