nebeidzams hajs par sirsniņu manā feisbukā un ciur nebeidz pārsteigt. nē, es saprotu, brīvā valstī ikvienam ir tiesības cepties par jebko un neko, bet man, kurai ar simboliem ir gaužām sūdīgas attiecības, šķiet, ka, ja latvijas iedzīvotāji ieguldītu kaut vai kripatu tās enerģijas, ko viņi velta cīņai ar un par simboliem (garumzīmes, latiņš, latvijas himna... you name it), tad...
http://klab.lv/users/porcupine/114060.html (ja grib pacepties tikai par arhitektūru)
ļ. labi atceros, ka čehu tendence ņirgt 5 minūtes no vietas par kādu manu kļūdu viņu
nevalodā un neko nepaskaidrot kopā ar nespēju runāt svešvalodās un, kā teiktu delfi, koju "apokaliptisko" stāvokli, vēl joprojām kādai manai smadzeņu reptiloīdai daļai liek domāt par viņiem kā par iedomīgiem ībļiem.