tik ļoti izbesīja alma materā valdošais bardaks un pirmo lekciju унылое говно [arī pasniedzēji grib bastot, un, ja to nevar, vismaz pirmajās lekcijās haltūrē, liekot studentiem celties kājās un n-to reizi stāstīt par sevi... pēc divām dienām, pilnām ar mai neim iz un mai bekkgraund iz, nolēmu nebāzt galvu universitātē līdz kādai trešai studiju nedēļai], ka izdomāju saldu atriebības plānu - pieteikties ne tikai parastajai budžeta stupendijai, bet arī kādai no mecenātu, jo bastot ir patīkami, bet bastot grenlandē par svešu naudu ir vēl patīkamāk. vajadzētu pārvarēt inerci un besi un izdomāt, kuriem no pasniedzējiem uzprasīties uz rekomendācijām.

drausmīgi gribas ierakstīt kaut ko ļaunu par kaut ko vēl, bet pagaidām atkorķēju vīnu, благо darbs atļauj.