freidfreilistē sagrābstīju, tad nu atšķaidīju dienu, ko visādi citādi pavadīju, tulkojot kārtējo ziemsvētku filmu, lasot vispasaules sekstūrista blogu. par piedzīvojumiem rīgā rēcu nebalsī.

nekādu dusmu, viss ir ļoti paredzami, es arī iekāres objektus vērtēju pēc stingras skalas* [neieslīgsim detaļās], bet kālab hipotētiskai man [vai nehipotētiskai jebkurai] vispār gribēt censties atbilst kritērijiem**, tā arī nesapratu. /nu, tur sakopt matus vai nomainīt netīrās kedas pret špiļkām/
lai mani izvālētu un aprakstītu blogā? blah, tik daudz pūliņu un izšķiesta meikapa.

kāpēc man censties būt skaistai /ar to šajā gadījumā saprotot dažādus centienus uztjūnēt ārieni/?
es esmu pārāk īsa, lai būtu modele un ar savu ārieni gūtu reālu kapitālu /nevis tur komplimentus kaut kādus/. skaistumkopšana tērē pārāk daudz laika un naudas, ko ir iespējams un būtu vēlams ieguldīt lietderīgāk.
ar to visu es negribu apgalvot, ka esmu pārpasaulīgi skaista tāpat /arī nevēlos apstrīdēt/. bet ko man dotu mēģinājumi sevi uztjūnēt? /reāli, nevis kaut kādas mistiskas "pašsajūtas" ziņā/? atskaitot palielinātu risku uzskriet virsū pežu blogerim***, kas varētu darboties kā anti-dzinulis?

*http://www.rooshv.com/the-1-10-scale
**http://www.rooshv.com/three-components-of-female-beauty
***http://www.rooshv.com/30-types-of-pussy