klasika, jā, tiesa, darbiņu padarīt viņai piespieda gan - par redaktori pastrādāja kkādā cedelē, tiesa, neesot bijusi pati izturamākā darbiniece, dienasgrāmatas ieraksti spēcīgi (latviešu līdzstrādniekiem arī ticis no viņas (tas pie Garlība Merķeļa, ja krājam atsauces par letiņiem citvalstu autoru darbos, hhh))

bet par radošo ģēniju un ģimenes dzīvi, kā arī par labo mākslu un slikto personu, protams, nenormāli intriģējošs jautājums. par to pirmo man jau šķiet, ka tieši visi dalījumi un "šādi ir normāli" arī sačakarē cilvēkiem to dzīvi un rada vēsturiskus monstrus (piemēram, Cvetajeva, kas atbrīvojas no saviem bērniem ir necilvēks, kamēr puantilists, kura vārdu uz sitienu nevaru atsaukt atmiņā, gleznojot savu puantilismu, ko neviens nesaprot un nepērk, noved savu ģimeni tādā nabadzībā un izmisumā, ka sieva noslīcina bērnus un noslīcinās pati, netiek pat pieminēts). kkāds attieksmes jautājums, jo ir jau vēsturē arī izcili radoši cilvēki, kuriem viss kārtībā ar ģimeni, kuri pietur savus bērnus, lai cik grūti arī nebūtu un turpina plūkt laurus (tiesa, vairāk periodā pēc II PK). Bet par to otro, diemžēl, man nav viedokļa, netieku skaidrībā..