Ik pa laikam uzpeld informācija par radošām sievietēm - mostermātēm, tā uzreiz varu iedomāties par režisori Asju Lācis http://en.wikipedia.org/wiki/Asja_L%C4%81cis viņas meitas atmiņas arī nav diez ko glaimojošas.
Tad vēl atmiņā palikusi ir viena poļu gleznotāja, kura savus dvīņu puikas bāza atvilknē, lai bļaustīšanās netraucētu strādāt (puikas gan izdzīvoja un vēlāk pat gādāja par savu māti).
Par Žoržu Sandu arī ir lasīts, ka meitu ne visai mīlēja.
Tā vienkārši ir, ka pie zināmas radošas slodzes nekam citam spēka vairs nepietiek, tikai neizdevušos fāterīšus neviens īpasi pie lielā zvana nekar.