es visu bērnību un vēlāk figurēju kā "gudra, spējīga, apdāvināta un vemt gribas kāda tik vēl ne meitene", attiecīgi, totāli neiemācīta censties, toties iemācīta atmest ar roku, ja kaut kas nesanāk pirmajā piegājienā [izvilku tik tālu tikai tāpēc, ka daudz kas tomēr sanāk, bet to, kas nesanāk, var deleģēt citiem, izmantojot spāres stratēģiju]. šovasar izlasīju grāmatu "brain rules for baby", lol, un pirmo reizi mūžā pārmaiņas pēc šur un tur mēģinu censties. rezultāts atnāk un vienmēr pārsteidz mani morāli nesagatavotu.

хуё моё, puse mūža nodzīvota velti un nepareizi!