šī grāmata sastādīta pēc vienkāršākām un lētākām receptēm, kuras itin labi var saprast arī nemācītas saimnieces un kuras ir piemērotas arī mazāk turīgo šķiru saimniekiem. jo tādas grāmatas latviešiem ļoti maz. lielās, dārgās pavāru grāmatas domātas tikai priekš bagātnieku un vācu kārtas ļaudīm, kuras arī pa daļai tulkotas no vācu pavāru grāmatām, jo tajās atrodas par daudz sasmalcinājumu un ļoti dārgas receptes, kas prasa lielus izdevumus.
šinīs grūtos laikos, kad visa pārtika ļoti dārga un strādnieku kārtas cilvēkiem nepieejama, esmu vispirms sastādījis augu, sakņu un miltu produktus (...) un beigās pielieku vēl gaļas receptes, kuras gan šinīs laikos ir ļoti grūti pieejamas mazturīgiem cilvēkiem, bet kā pamācība tomēr der - tas ir taisnība.
[c] "jauna pavāru grāmata saimniecēm un zeltenēm", 1935. gads.

ja atmet briesmīgu itin visa apviļāšanu miltos un visādos taukos* [atceros vienu deviņdesmito sākuma pavārgrāmatu, kur katrā trešajā receptē tika pieminētas krabju nūjiņas], šis tas ir izmantojams. autors noteikti būtu šokā par to, ka sparģeļi un bekas mūsdienās ir dārgāki par gaļu [pareizāk sakot, gaļa ir lētāka par bekām un sparģeļiem].

*kas kulminē tādā šausmā kā "cepti gurķi": nomazga svaigus gurķus, sagriež gareniski šķēlēs, ieliek vārošā ūdenī minūtes 10, tad izņem, nosusina, apvārta olā ar rīvmaizi un cep sviestā.

/dievinu pavārgrāmatas, jo īpaši vecās; ja filma "baiga vasara" būtu par pavāru nedienām ar bifstiķiem, leguminokām un lozerlapām, nevis par ko viņa tur ir, fanotu vienā laidā.