vakar dzīvesbriedis izglāba man vakaru, manā vietā pārtulkojot lt>lv kārtējo metaļoru preses relīzi, līdz kurai rokas kārtējo dienu nedagāja, bet pēc tam mēs noskatījāmies irāņu seriāla "heyrani" pirmo sēriju [2012.g.]. heyrani nozīmē perplexity, un tas ir vienīgais, ko es sapratu [arī briedis persiski māk pateikt tik vien kā "šī kaza spēlējas"], jo titru nebija [toties bija reklāmas pauze ar ņevjebenno mobilā operatora "caspian wave" piedāvājumu]. irāņu seriālu scenāristiem ir ļoti viegla dzīve - 35 minūšu sērijā piecas minūtes rāda, kā čuvaks brauc pa eskalatoru [un skan sērīga mūzika], tad piecas minūtes koku zari šūpojas vējā [un skan sērīga mūzika]. atlikušā laikā viņi nepārtraukti piezogas viens otram no muguras un taisa emocionālas acis. vēl bija flešbeki un kaut kāds ārthauss, un arī titri iet bezjēgā ilgi.

šodien savukārt es bezjēgā ilgi norunāju ar elektriķi [viņš joprojām man nez kāpēc zvana] par zemējumiem un dārza darbiem, tulkoju un tulkošu "pusnakti parīzē", cepšu mīcīšu svaigēdāju šokolādes kūku, jo rīt nāks ciemos mamma, un ahūna kaifošu par dienas zaļgani-pelēcīgo lietainību un savu neaprakstāmo mietpilsonību.