es katru pavasari domāju apgūt savu dārza gārsu un pieneņu bagātību, bet ja godīgi, nekad mūžā neko neesmu tā arī ēdusi, tik vien,cik nātru dzinumus pa mežu brienot.
pareizāk sakot, es par to visu attopos,kad jau ir par vēlu mīlēts. cik jaunas ir jaunās pieneņu lapas, man ir sajūta,ka pagalmā vnk ir kā tādi spoku kuģi izpeldējuši no zemes pagāšgada ceri, tādi visi tumši un nekādi